projekti

Integrētas vadības un sakaru sistēmas attīstība autonomām jūras platformām ar paaugstinātu drošību un pielāgojamību

SIA VIC TEC ir uzsācis pētniecības projektu “Integrētas vadības un sakaru sistēmas attīstība autonomām jūras platformām ar paaugstinātu drošību un pielāgojamību” (Nr. DI-13), kura mērķis ir izstrādāt vienotu, modulāru un drošu vadības saskarni dažādu tipu robotizēto sistēmu vadībai. Risinājums paredzēts kā starpplatformu vadības vide,kas ir piemērojama gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām. Pētniecības projekts tiek īstenots Atveseļošanas fonda Darbības programmas “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena

“Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.3.i. investīcijas “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā” ietvaros SIA “VMKC” projektā “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā”, CFLA līgums Nr. 2.2.1.3.i.0/1/24/A/CFLA/004. Pētniecības projekta ilgums: 07/2025-03/2027.

Pētniecības projekta kopējās izmaksas EUR 588340,00 tai skaitā EUR 430 024,00 Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums.

Sekojiet līdzi projekta attīstībai mājaslapā!

Projekts ir uzsākts 01.07.2025.

Projekta īstenošana no 01.07.2025-30.09.2025. (1.pārskata periods) Šajā laika posmā ir veikti sākotnējie izpētes darbi. Projektu uzsākot, tika veikta arhitektūras koncepcijas izstrāde, funkcionālo prasību un datu plūsmu definēšana, API un datu struktūru specifikācija, tehniskās vides izveide un validācija, drošības un piekļuves sistēmas pamatprincipu ieviešana. Rezultātā tika sagatavots pilns arhitektūras apraksts. Šī arhitektūras dokumentācija turpmākajā darbā ir pamats sistēmas izstrādei un automatizētās vadības funkcijas ieviešanai.

Rezultāts: izstrādāta pilnīga sistēmas arhitektūras koncepcija un dokumentēts pamata prototips. Definēti galveni moduļi, datu plūsmas un API specifikācijas.

Secinājumi: Šis ir stabils tehniskais pamats turpmākai sistēmas izstrādei. Arhitektūras modelis nodrošina skaidru moduļu struktūru, definētas datu plūsmas un drošu savienojumu mehānismus.

Projekta īstenošana no 01.10.2025-31.12.2025. (2.pārskata periods).

Šajā laika posmā tika turpināta integrētās vadības un sakaru sistēmas izstrāde, balstoties uz 1.periodā izveidoto arhitektūras konceciju. Galvenais uzsvars tika likst uz sistēmas galveno funkcionālo moduļu izstrādi, sakaru risinājumu validāciju un prototipa testēšanu kontrolētā vidē.

Šajā periodā tika izveidots laboratorijas testēšanas stends, kass imitē reālus autonomu jūras platformu darbības scenārijus. Laboratorijas stenda ietvaros tika nodrošināta vadības saskarnes, sakaru sistēmu un transportlīdzekļa vadības komponentu savstarpēja integrācija, ļaujot veikt atkārtojamus un salīdzināmus testus.

Tika ieviesta notikumu un datu žurnāla (log) fiksēšana ar laika atzīmēm, kas nodrošina sistēmas darbības analīzi, datu plūsmu izsekojamību un testēšanas rezultātu objektīvu izvērtēšanu. Testi tika veikti gan nepārtrauktas telemetrijas datu plūsmas, gan periodisku vadības komandu režīmā. Laboratorijas testu laikā tika izpētīta un valīdēta reāllaika telemterijas un vadības komandu pārraide starp zemes vadības staciju (GCS) un transportlīdzekļa vadības bloku (VCU). Testu rezultāti apstiprināja optimizētu datu pārraides aizkavi, kas ir pietiekami drošai vadības un kontroles uzdevumu izpildei.

Projekta īstenošana no 01.10.2025-31.12.2025. (2.pārskata periods).

Projekta īstenošana no 01.01.2026.-31.03.2026. (3.pārskata periods).

Aktivitātes ietvaros tika veikta drošu sakaru infrastruktūras risinājumu izpēte un laboratoriskā validācija, fokusējoties uz šifrēšanas, autentifikācijas un sistēmas izolācijas metodēm. Tika izstrādāts un testēts drošs operatoru autentifikācijas un piekļuves kontroles risinājums, integrējot sakaru infrastruktūru ar centralizētu identitātes pārvaldības sistēmu Microsoft Entra ID.

Laboratoriskajos testos tika validēta daudzlīmeņu autentifikācija un sesiju auditējamība. Apstiprināts, ka līdz sekmīgai autentifikācijai sistēma neļauj veikt vadības darbības un aktivizēt operacionālās apakšsistēmas, tādējādi nodrošinot efektīvu izolāciju no neautorizētas piekļuves.

Risinājumā izmantoti nozares drošības standarti, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret neatļautu piekļuvi, kā arī atbilst prasībām par spēcīgu šifrēšanu (virs AES‑256) un daudzfaktoru autentifikāciju. Aktivitātes rezultātā laboratoriskos apstākļos tika apstiprināta drošas šifrēšanas un autentifikācijas metodes atbilstība augstām informācijas drošības prasībām.

Projekta īstenošana no 01.04.2026.-30.06.2026. (4.pārskata periods)

Šajā periodā tika pabeigta un laboratorijas apstākļos validēta automatizētas rezerves kopēšanas un avārijas atjaunošanas sistēmas sākotnējā arhitektūra.

Izstrādātais risinājums nodrošina nepārtrauktu telemetrijas datu un sistēmas žurnālu automātisku saglabāšanu servera infrastruktūrā, izmantojot drošus datu pārraides mehānismus. Sistēmā ieviesta vairāk nekā 29 telemetrijas parametru uzkrāšana, tostarp navigācijas, dzinēju un tehnisko sensoru dati, kas tiek saglabāti kopā ar atrašanās vietas un laika informāciju.

Pētniecības laikā veiksmīgi pārbaudīta datu eksportēšana standartizētā formātā, kā arī izstrādāts atskaņošanas modulis, kas ļauj atjaunot un analizēt iepriekš reģistrētos darbības datus. Tāpat validēta automātiska sistēmas atkopšana pēc bojājumu simulācijām, nodrošinot konfigurācijas un darbības žurnālu atjaunošanu bez manuālas iejaukšanās.

Izstrādātā rezerves kopēšanas un atkopšanas sistēma atbilst projekta prasībām un veido stabilu pamatu turpmākai attālinātas vadības funkcionalitātes izstrādei un testēšanai nākamajos projekta posmos.

Bezpilota virszemes transportlīdzekļa – ūdens drona (USV) prototips, ar adaptētām torpēdām un pretgaisa aizsardzības sistēmu elementiem

Atveseļošanas fonda Darbības programmas “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments
pētniecībai un internacionalizācijai”” ietvaros SIA “MAŠĪNBŪVES KOMPETENCES CENTRS” no 2024. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. decembrim īsteno projektu Nr.5.1.1.2.i.0/2/24/A/CFLA/008 “Mašīnbūves kompetences centra atbalsts pētniecībai”.

Projekta “Mašīnbūves kompetences centra atbalsts pētniecībai” ietvaros SIA “VICTEC” 2025. gada 3.martā uzsāk pētniecības projekta Nr. J.3.1. “Bezpilota virszemes transportlīdzekļa – ūdens drona (USV) prototips, ar adaptētām torpēdām un pretgaisa aizsardzības sistēmu elementiem” īstenošanu. Pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt bezpilota virszemes transportlīdzekļa modeli, kas vērsts uz inovatīvu risinājumu radīšanu un efektīvas operatīvās funkcionalitātes nodrošināšanu.

Pētniecības projektu plānots realizēt līdz 2027. gada 28.februārim.

Projekta kopējās izmaksas plānotas EUR 1 629 800,00, tai skaitā EUR 1 067 600,00 –
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums.

Projektā Nr. 5.1.1.2.i.0/2/24/A/CFLA/008 “Mašīnbūves kompetences centra atbalsts pētniecībai” SIA VIC TEC pētniecības projekta Nr. J.3.1. “Bezpilota virszemes transportlīdzekļa – ūdens drona (USV) prototips, ar adaptētām torpēdām un pretgaisa aizsardzības sistēmu elementiem” (turpmāk – Projekts) īstenošana ir uzsākta
un īstenotas šādas aktivitātes.

Projekts ir uzsākts 03.03.2025.

Projekta īstenošana no 03.03.2025-31.05.2025. Šajā laika posmā atbilstoši plānotajam ir veikti sākotnējie izpētes darbi par pieejamo aizsardzības sistēmu efektivitāti un tehniskajiem parametriem. Ir izpētītas iespējas to pielāgošanai prototipa programmatūrai.

Projekta īstenošana 01.06.2025.-31.08.2025.

Šajā periodā tika izstrādāta nemodulāra divu klasteru arhitektūra (zemes klasteri un borta klasteris), definēti soļi programmatūras dzīves ciklā (prasību analīze, arhitektūras projektēšana, kodēšana, testēšana un validācija). Tika noteikti kritiskie paramentri: izturība, darbības laiks, reakcijas ātrums. Ir izstrādāta sistēmas datu plūsmas loģika – secība un drošības struktūra, kas aizsargātu sistēmu no ārējiem iejaukšanās mēģinājumiem.Arhitektūras izstrāde tika balstīta uz tirgus izpēti un tehnoloģisko izvēli. Tāpat tika nodrošināta programmatūras un iebūvētās vadības (firmware) arhitektūras plānošana, testēšana un validācijas posmu definēšana.

Rezultātā tika sagatavots prrocess, kas nodrošina bezpilota virszemes transportlīdzekļa izstrādes caurspīdīgumu un atkārtojamību nākotnē. Ir strukturēts testēšanas plāns ar uzdevumiem un atbildīgajiem. Noteikta testu secība un noteikti izmantojamie mērinstrumenti, sensori.

Secinājumi: neviens tirgū pieejamais risinājums nespēj nodrošināt pilnīgi autonomiju, lokālu vadību un nemodulāru arhitektūru ar reāllaika komunikāciju. Tāpēc nepieciešams izstrādāt pašiem vienotu sistēmu, kur programmatūra un firmware ir savstarpēji sasaistīti vienotā tīklā bez ārējiem servisiem.

Projekta īstenošana 01.09.2025.-31.12.2025.

Šajā starpposmā projekta komanda izstrādājusi tehnoloģisko pieeju un iepirkumu specifikācijas, lai USV prototipa izgatavošana būtu atkārtojama, pārbaudāma un vadāma laika un izmaksu ziņā.

Ir ieviesta prasību-komponentu sasaistes loģika: katrai apakšsistēmai (korpuss, piedziņa, enerģija, sakari, vadība, sensori, drošības elementi) ir definētas minimālās prasības, pārbaudāmie kritēriji un pieļaujamie ekvivalenti. Tādejādi ir definēta tehnoloģija USV prototipa izgatavošanai, kas ir definēts 4 daļās: korpusa būvniecības bāze, elektroniskā arhitektūra un saskarņu kopums, komponentu atlases kritēriji un tehniskās specifikācijas un iepirkumu nolikumi.

Tālāk tiek veikta kritisko pozīciju pasūtīšana, iegāde, to pārbaude atbilstībai, vizuālā pārbaude un izlases testēšana. Tālāk plānota korpusa izgatavošana, elektronikas un sakaru integrācija un programmatūras validēšana.

Šajā periodā ir arī veikta sakaru un komunikācijas sistēmu izstrāde ar daudzfrekvenču vadību un dažādu raidītāju integrāciju. Rezultātu uzsvars ir likts arī uz vadības sistēmas un autopilota programmatūras izstrādes pamata arhitektūru un saskarnēm. Ir definēta vadības programmatūras arhitektūra (Ground Control Station) komponentes, sakaru protokolu slānis, telemetrijas vizualizācija, misijas maršruta pārvaldība un integrācija ar uz borta esošo Vechicle Control Unit.

Rezultātā ir dokumentēta sakaru sistēmu specifikācijas kopa (ar konkrētiem moduļiem un pārbaudāmām prasībām) un aprakstīta programmatūras arhitektūra, kas ļauj uzsākt integrāciju un testēšanu ar izvēlēto aparatūru.

Secinājums: Ir veikti soļi pārejai no dokumentētas specifikācijas un arhitektūras uz praktiski validētu daudzkanālu sakaru un vadības sistēmu.

Projekta īstenošana 01.01.2026.-31.03.2026.

4.starpposma mērķis ir izstrādāt sākotnējā prototipa dizainu, balstoties uz iepriekšējos posmos iegūtajiem datiem, un izgatavot laboratorisko prototipu tālāku mērījumu veikšanai.

Starpposma ietvaros tika panākta pāreja no tehniskās dokumentācijas uz fizisku prototipu.

Sasniegtie rezultāti:

· Izstrādāti detalizēti iekārtu rasējumi un darba uzdevumi

· Izgatavots laboratoriskais mēroga prototips ar visiem galvenajiem integrācijas elementiem.

· Iegādāti pētniecības instrumenti.

· Sagatavots darbu plāns pilna mēroga prototipa izgatavošanai.

Rezultāti nodrošina praktisku pamatu nākamajam posmam – integrēto sistēmu iegādei, pilna mēroga korpusa izgatavošanai un sistēmu integrācijai.

6.starpposma 6.1.aktivitātes mērķis ir nodrošināt pāreju no dokumentētām specifikācijām uz fiziski montētu un darbībai gatavu komunikācijas un vadības sistēmu.

Tika panākta pāreja no tehniskajām specifikācijām uz fiziski montētu un darbībai gatavu komunikācijas un vadības sistēmu.

Sasniegtie rezultāti:

· Iegādātas un pārbaudītas visas integrētās sistēmas: sakaru moduļi, navigācijas un situācijas apzināšanās sensori, SDR platforma, piedziņas komponentes, elektroinstalācija, barošana un mehāniskie elementi.

· Komunikācijas un vadības sistēmas saliktas un verificētas laboratorijas konfigurācijā, reproducējot USV divu klasteru arhitektūru.

· Sagatavota pārbaudes vide ar pilnīgu diagnostikas infrastruktūru funkcionālajai testēšanai.

6.1 aktivitātes rezultāti nodrošina praktisku pamatu nākamajām aktivitātēm – sistēmas funkcionālajai validācijai, torpēdu palaišanas sistēmas integrācijai un USV karkasa izgatavošanai.

Projekta īstenošana 01.04.2026.-30.06.2026.

Šajā 7.starpposmā tika veikta torpēdu palaišanas sistēmas integrācijas izpēte un USV gaisa aizsardzības sistēmas izvēle un simulācija

Pārskata periodā tika īstenotas aktivitātes:

6.2. Torpēdu palaišanas sistēmas (TLS) integrācijas izpēte ar USV vadības sistēmu un

7. USV gaisa aizsardzības sistēmas izvēle un simulācija ar esošo vadības sistēmu.

Aktivitātes ietvaros tika veikts 5 potenciālo torpēdu palaišanas sistēmu tehniskais novērtējums, analizējot to izvietojuma prasības, klāja caurvedumus, elektriskās barošanas parametrus un integrācijas iespējas ar bezpilota kuģa vadības sistēmu. Paralēli tika izstrādāti inženiertehniskie aprēķini un sagatavotas tehniskās specifikācijas USV korpusa projektēšanai, tostarp klāja caurvedumu dimensionēšana, stiprinājumu nestspējas aprēķini, iekārtu uzstādīšanas leņķu novērtējums un barošanas bilances modelēšana.

Komunikācijas saskarņu pārbaude tika veikta uz iepriekš izveidota USV vadības sistēmas stenda, izmantojot programmatiskas emulācijas.

Tika realizēti un pārbaudīti 5 galvenie integrācijas scenāriji:

· Ethernet UDP/IP multicast komunikācija;

· RS422 seriālā sakaru kanāla darbība;

· CAN kopnes datu plūsma;

· komandu ķēdes darbības simulācija;

· barošanas sistēmas modelēšana.

Visi veiktie simulācijas scenāriji apliecināja izvēlēto komunikācijas protokolu savietojamību ar izstrādāto USV vadības sistēmu.

Gaisa aizsardzības sistēmas izvēles procesā tika izvērtētas vairākas attālināti vadāmu ieroču staciju (RCWS) alternatīvas. Izvēle tika veikta pēc kritērijiem, kas ietvēra savietojamību ar jūras platformām, masas un izmēru ierobežojumus, 24 V DC barošanu, stabilizācijas un rotācijas iespējas, dienas un nakts novērošanas funkcionalitāti, pret bezpilota lidaparātiem vērstas aizsardzības (CUAS) spējas, kā arī integrējamību esošajā USV vadības arhitektūrā.

Rezultātā tika izvēlēta stabilizēta RCWS sistēma un definētas tās integrācijas prasības, kuras iekļautas USV korpusa projektēšanas specifikācijās. Izmantojot USV vadības sistēmas stendu, tika simulētas sešas komunikācijas un vadības saskarņu darbības

situācijas, kā arī veikti programmatūras testi, kas apliecināja izvēlētās sistēmas integrācijas iespējas un kopējās arhitektūras darbspēju testa vidē.

Sasniegtie rezultāti

Aktivitāte 6.2 – Torpēdu palaišanas sistēmas integrācija

1. Novērtētas piecas TLS iekārtas, analizējot to izvietojumu, klāja caurvedumus, footprint parametrus un barošanas prasības.

2. Veiktas komunikācijas saskarņu simulācijas piecos scenārijos, apstiprinot savietojamību ar USV vadības sistēmu.

3. Izstrādāti inženiertehniskie aprēķini un tehnisko specifikāciju pakete USV korpusa projektēšanas vajadzībām.

7.aktivitātē USV gaisa aizsardzības sistēmas izvēle un simulācija, tika izvēlēta stabilizēta RCWS gaisa aizsardzības sistēma; Definētas un novērtētas sistēmas integrācijas prasības, kas iekļautas korpusa projektēšanas dokumentācijā; Veiktas komunikācijas saskarņu simulācijas un programmatūras testi, apstiprinot sistēmas integrācijas iespējas un darbību testa vidē.

Jauna produkta - bezpilota jūras drona - attīstība SIA VIC TEC

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” ietvaros SIA “VIC TEC” no 2025.gada 1.augusta līdz 2026.gada 31.decembrim īsteno projektu Nr. 1.2.1.1/3/25/A/009 “Jauna produkta – bezpilota jūras drona – attīstība SIA VIC TEC”.

Pētījuma projekta mērķis ir izveidot bezpilota virszemes transportlīdzekļa – jūras drona (unmanned surface vehicle jeb USV) prototipu un veikt tā izmēģinājumus. Plānotais rezultāts ir daudzfunkcionāla bezpilota virszemes aparāta prototips ar izteiktu manevrētspēju, iespēju nest papildu aprīkojumu, korpusa stabilitāti, ātru gaitu un autonomu darbību.

Projekta kopējās izmaksas plānotas EUR 534 528.00, tai skaitā EUR 254 834.76– Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un EUR 44 970.84 valsts budžeta finansējums.

Par dalību eksporta atbalsta darbību plāna projektā

SIA VIC TEC 2025. gada 17.aprīlī noslēdza līgumu Nr. 9.3-1-L-2025/110 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par atbalsta saņemšanu eksporta veicināšanai pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” eksporta atbalsta nodrošināšanai ietvaros (EADP/2025/1443/LG/1), kuru līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta mērķis ir palielināt eksporta apjomu, stiprinot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajos tirgos un veicinot ilgtspējīgu attīstību.

SIA VIC TEC piedalījās Latvijas kopstendā DSEI UK 2025 izstādē, nodrošinot arī mārketinga aktivitātes tajā.

Šis atbalsts SIA VIC TEC sniedz iespēju paplašināt savu starptautisko sadarbības partneru tīklu un nodrošināt efektīvu klātbūtni globālajā tirgū.

Inovatīva produkta izstrāde bezpilota gaisa un jūras novērošanas platformu jomā

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” ietvaros SIA “VIC TEC” no 2026.gada 1.augusta līdz 2028.gada 31.jūlijam īsteno projektu Nr. 1.2.1.1/3/26/A/051 “Inovatīva produkta izstrāde bezpilota gaisa un jūras novērošanas platformu jomā”.

Projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvu duālā pielietojuma bezpilota tehnoloģiju risinājumu – integrētu bezpilota virszemes platformu (bezpilota laivu) ar tajā iebūvētu vertikāli paceļama bezpilota gaisa kuģa palaišanas un nosēdināšanas sistēmu.

Izstrādājamais risinājums paredzēts kā vienots, modulārs sistēmas prototips, kas nodrošina dronu operāciju veikšanu no kustīgas ūdens platformas, saglabājot augstu stabilitāti, drošību un autonomiju gan civilajā, gan militārajā pielietojumā.

Projekta kopējās izmaksas plānotas EUR 1 284 774,40, tai skaitā EUR 559 210,66– Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un EUR 98 684,23 valsts budžeta finansējums.