Līdzfinansētie projekti

Informācija par projektiem un to īstenošanas pārskati, kas publicēti atbilstoši finansējuma piešķiršanas nosacījumiem.

  1. Autonomās jūras platformas
  2. Mašīnbūves pētījumi
  3. Jauns bezapkalpes kuģošanas līdzeklis
  4. Eksporta atbalsts
  5. Bezpilota gaisa un jūras platforma

Autonomās jūras platformas

Integrētas vadības un sakaru sistēmas attīstība autonomām jūras platformām ar paaugstinātu drošību un pielāgojamību

Projekta Nr.
DI-13
Īstenošanas periods
2025. gada jūlijs–2027. gada marts
Kopējās izmaksas
588 340,00 €
ES finansējums
430 024,00 €
Finansējuma avots
ES Atveseļošanas un noturības mehānisms
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Nacionālais attīstības plāns 2027.

SIA “VIC TEC” ir uzsākusi pētniecības projektu “Integrētas vadības un sakaru sistēmas attīstība autonomām jūras platformām ar paaugstinātu drošību un pielāgojamību” (Nr. DI-13). Tā mērķis ir izstrādāt vienotu, modulāru un drošu saskarni dažādu veidu robotizētu sistēmu vadībai. Risinājums paredzēts kā starpplatformu vadības vide gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām.

Pētniecības projekts tiek īstenots Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.3.i. investīcijas “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā” ietvaros, SIA “VMKC” projektā “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā”. CFLA līguma Nr. 2.2.1.3.i.0/1/24/A/CFLA/004.

Pētniecības projekta īstenošanas periods: no 2025. gada jūlija līdz 2027. gada martam.

Projekta kopējās izmaksas ir 588 340,00 EUR, tostarp 430 024,00 EUR – Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums.

Sekojiet projekta gaitai mūsu vietnē!

Projekts uzsākts 2025. gada 1. jūlijā.

1. pārskata periods: 01.07.2025.–30.09.2025.

Šajā periodā veikti sākotnējie izpētes darbi. Izstrādāta sistēmas arhitektūras koncepcija, definētas funkcionālās prasības un datu plūsmas, sagatavotas lietojumprogrammu saskarnes (API) un datu struktūru specifikācijas, izveidota un validēta tehniskā vide, kā arī ieviesti drošības un piekļuves sistēmas pamatprincipi. Rezultātā sagatavots pilnīgs arhitektūras apraksts, kas kalpos par pamatu turpmākai sistēmas izstrādei un automatizētas vadības funkciju ieviešanai.

Rezultāts: izstrādāta pilnīga sistēmas arhitektūras koncepcija un dokumentēts sākotnējais prototips. Definēti galvenie moduļi, datu plūsmas un API specifikācijas.

Secinājumi: izveidots stabils tehniskais pamats turpmākai sistēmas izstrādei. Arhitektūras modelis nodrošina skaidru moduļu struktūru, noteiktas datu plūsmas un drošus savienojumu mehānismus.

2. pārskata periods: 01.10.2025.–31.12.2025.

Turpināta integrētās vadības un sakaru sistēmas izstrāde, balstoties uz pirmajā periodā izveidoto arhitektūras koncepciju. Galvenā uzmanība pievērsta sistēmas galveno funkcionālo moduļu izstrādei, sakaru risinājumu validācijai un prototipu testēšanai kontrolētā vidē.

Izveidots laboratorijas testēšanas stends, kas ļauj simulēt autonomu jūras platformu darbību reālos apstākļos. Stendā savstarpēji integrēta vadības saskarne, sakaru sistēmas un transportlīdzekļa vadības komponenti, nodrošinot atkārtojamus un salīdzināmus testus.

Ieviesta notikumu un datu reģistrēšana žurnālos ar laika atzīmēm. Tas ļauj analizēt sistēmas darbību, izsekot datu plūsmām un objektīvi izvērtēt testu rezultātus. Testi veikti gan nepārtrauktas telemetrijas datu plūsmas, gan periodisku vadības komandu režīmā. Laboratorijā izpētīta un validēta reāllaika telemetrijas datu un vadības komandu pārraide starp zemes vadības staciju (GCS) un transportlīdzekļa vadības bloku (VCU). Testi apstiprināja, ka optimizētā datu pārraides aizkave ļauj uzticami veikt vadības un uzraudzības uzdevumus.

3. pārskata periods: 01.01.2026.–31.03.2026.

Veikta drošas sakaru infrastruktūras risinājumu izpēte un validācija laboratorijā, īpašu uzmanību pievēršot šifrēšanas, autentifikācijas un sistēmas izolācijas metodēm. Izstrādāts un testēts drošs operatoru autentifikācijas un piekļuves kontroles risinājums, integrējot sakaru infrastruktūru ar centralizēto identitāšu pārvaldības sistēmu Microsoft Entra ID.

Laboratorijas testos validēta daudzfaktoru autentifikācija un iespēja auditēt sesijas. Apstiprināts, ka pirms sekmīgas autentifikācijas sistēma neļauj veikt vadības darbības vai aktivizēt darbības apakšsistēmas, tādējādi nepieļaujot nesankcionētu piekļuvi.

Risinājumā izmantoti nozares drošības standarti, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret nesankcionētu piekļuvi un atbilst prasībām par spēcīgu šifrēšanu (virs AES-256) un daudzfaktoru autentifikāciju. Darba rezultātā laboratorijas apstākļos apstiprināta izmantoto šifrēšanas un autentifikācijas metožu atbilstība augstām informācijas drošības prasībām.

4. pārskata periods: 01.04.2026.–30.06.2026.

Pabeigta un laboratorijas apstākļos validēta automatizētās rezerves kopēšanas un avārijas atkopšanas sistēmas sākotnējā arhitektūra.

Izstrādātais risinājums nodrošina nepārtrauktu, automātisku telemetrijas datu un sistēmas žurnālu saglabāšanu serveru infrastruktūrā, izmantojot drošus datu pārraides mehānismus. Sistēma uzkrāj vairāk nekā 29 telemetrijas parametrus, tostarp navigācijas, dzinēju un tehnisko sensoru datus, kopā ar atrašanās vietas un laika informāciju.

Pētījuma laikā veiksmīgi pārbaudīta datu eksportēšana standartizētā formātā un izstrādāts ierakstu atskaņošanas modulis, kas ļauj izgūt un analizēt iepriekš reģistrētos darbības datus. Validēta arī automātiska sistēmas atkopšana pēc simulētām kļūmēm, atjaunojot konfigurāciju un darbības žurnālus bez manuālas iejaukšanās.

Izstrādātā rezerves kopēšanas un atkopšanas sistēma atbilst projekta prasībām un veido stabilu pamatu attālinātas vadības funkciju turpmākai izstrādei un testēšanai nākamajos projekta posmos.

Mašīnbūves pētījumi

Bezpilota virszemes transportlīdzekļa – ūdens drona (USV) prototips, ar adaptētām torpēdām un pretgaisa aizsardzības sistēmu elementiem

Projekta Nr.
J.3.1 · 5.1.1.2.i.0/2/24/A/CFLA/008
Īstenošanas periods
2025. gada marts–2027. gada februāris
Kopējās izmaksas
1 629 800,00 €
ES finansējums
1 067 600,00 €
Finansējuma avots
ES Atveseļošanas un noturības mehānisms
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Nacionālais attīstības plāns 2027. MASOC.

SIA “MAŠĪNBŪVES KOMPETENCES CENTRS” no 2024. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. decembrim īsteno projektu Nr. 5.1.1.2.i.0/2/24/A/CFLA/008 “Mašīnbūves kompetences centra atbalsts pētniecībai”. Projekts tiek īstenots Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” ietvaros.

Šā projekta ietvaros SIA “VIC TEC” 2025. gada 3. martā uzsāka pētniecības projektu Nr. J.3.1. “Bezpilota virszemes transportlīdzekļa – ūdens drona (USV) prototips, ar adaptētām torpēdām un pretgaisa aizsardzības sistēmu elementiem”. Pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt bezapkalpes kuģošanas līdzekļa modeli, radot inovatīvus risinājumus un nodrošinot efektīvu darbību.

Pētniecības projektu plānots pabeigt līdz 2027. gada 28. februārim.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 1 629 800,00 EUR, tostarp 1 067 600,00 EUR – Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums.

SIA “VIC TEC” pētniecības projekta Nr. J.3.1. īstenošana uzsākta 2025. gada 3. martā. Projekts ir daļa no projekta Nr. 5.1.1.2.i.0/2/24/A/CFLA/008 “Mašīnbūves kompetences centra atbalsts pētniecībai”. Tālāk aprakstītas īstenotās aktivitātes.

Pārskata periods: 03.03.2025.–31.05.2025.

Atbilstoši plānam veikti sākotnējie izpētes darbi par pieejamo aizsardzības sistēmu efektivitāti un tehniskajiem parametriem. Izvērtētas iespējas tās pielāgot prototipa programmatūrai.

Pārskata periods: 01.06.2025.–31.08.2025.

Izstrādāta nemodulāra divu klasteru arhitektūra, kas ietver zemes klasteri un borta klasteri. Noteikti programmatūras dzīves cikla posmi: prasību analīze, arhitektūras projektēšana, programmēšana, testēšana un validācija. Definēti kritiskie parametri – izturība, darbības ilgums un reaģēšanas ātrums.

Izstrādāta sistēmas datu plūsmas loģika, tostarp darbību secība un drošības struktūra aizsardzībai pret ārējas iejaukšanās mēģinājumiem. Arhitektūras izstrāde balstīta tirgus izpētē un tehnoloģiju izvērtējumā. Noteikti arī programmatūras un aparātprogrammatūras arhitektūras plānošanas, testēšanas un validācijas posmi.

Rezultātā sagatavots process, kas turpmāk nodrošinās bezapkalpes kuģošanas līdzekļa izstrādes pārskatāmību un atkārtojamību. Izveidots strukturēts testēšanas plāns, nosakot uzdevumus, atbildīgās personas, testu secību, izmantojamos mērinstrumentus un sensorus.

Secinājumi: neviens tirgū pieejamais risinājums nenodrošina pilnīgu autonomiju, lokālu vadību un nemodulāru arhitektūru ar reāllaika sakariem. Tādēļ nepieciešams pašiem izstrādāt vienotu sistēmu, kurā programmatūra un aparātprogrammatūra ir savstarpēji saistītas vienā tīklā, neizmantojot ārējus pakalpojumus.

Pārskata periods: 01.09.2025.–31.12.2025.

Projekta komanda izstrādāja tehnoloģisko pieeju un iepirkumu specifikācijas, lai USV prototipa izgatavošana būtu atkārtojama, pārbaudāma un pārvaldāma gan termiņu, gan izmaksu ziņā.

Izveidota prasību sasaiste ar komponentiem. Katrai apakšsistēmai – korpusam, piedziņai, energoapgādei, sakariem, vadībai, sensoriem un drošības elementiem – noteiktas minimālās prasības, pārbaudes kritēriji un pieļaujamie ekvivalenti. USV prototipa izgatavošanas tehnoloģija aprakstīta četrās daļās: korpusa būves pamatrisinājums, elektronikas arhitektūra un saskarnes, komponentu atlases kritēriji, kā arī tehniskās specifikācijas un iepirkumu nolikumi.

Nākamie darbi ir kritisko komponentu pasūtīšana un iegāde, atbilstības pārbaude, vizuālā pārbaude un izlases testēšana. Pēc tam plānota korpusa izgatavošana, elektronikas un sakaru sistēmu integrācija un programmatūras validācija.

Šajā periodā izstrādātas arī sakaru sistēmas ar daudzfrekvenču vadību un dažādu raidītāju integrāciju. Darbs ietvēra vadības sistēmas un autopilota programmatūras pamatarhitektūru un saskarnes. Definēti zemes vadības stacijas (GCS) programmatūras arhitektūras komponenti, sakaru protokolu slānis, telemetrijas datu vizualizācija, uzdevuma maršruta pārvaldība un integrācija ar borta transportlīdzekļa vadības bloku (VCU).

Rezultātā dokumentēts sakaru sistēmu specifikāciju kopums ar konkrētiem moduļiem un pārbaudāmām prasībām, kā arī aprakstīta programmatūras arhitektūra. Tas ļauj sākt integrāciju un testēšanu ar izvēlēto aparatūru.

Secinājums: sagatavota pāreja no dokumentētām specifikācijām un arhitektūras uz praktiski validētu daudzkanālu sakaru un vadības sistēmu.

Pārskata periods: 01.01.2026.–31.03.2026.

4. starpposma mērķis ir izstrādāt sākotnējā prototipa konstrukciju, balstoties uz iepriekšējos posmos iegūtajiem datiem, un izgatavot laboratorijas prototipu turpmākiem mērījumiem.

Šajā posmā īstenota pāreja no tehniskās dokumentācijas uz fizisku prototipu.

Sasniegtie rezultāti:

  • Izstrādāti detalizēti iekārtu rasējumi un darba uzdevumi.
  • Izgatavots laboratorijas mēroga prototips ar visiem galvenajiem integrācijas elementiem.
  • Iegādāti pētniecības instrumenti.
  • Sagatavots darbu plāns pilna mēroga prototipa izgatavošanai.

Rezultāti veido praktisku pamatu nākamajam posmam – integrēto sistēmu iegādei, pilna mēroga korpusa izgatavošanai un sistēmu integrācijai.

6. starpposma 6.1. aktivitātes mērķis ir pāriet no dokumentētām specifikācijām uz fiziski samontētu un darbībai gatavu sakaru un vadības sistēmu.

Šī pāreja ir īstenota.

Sasniegtie rezultāti:

  • Iegādātas un pārbaudītas visas integrējamās sistēmas: sakaru moduļi, navigācijas un situācijas uztveres sensori, programmatūras definēta radio (SDR) platforma, piedziņas komponenti, elektroinstalācija, barošanas un mehāniskie elementi.
  • Sakaru un vadības sistēmas samontētas un pārbaudītas laboratorijas konfigurācijā, atveidojot USV divu klasteru arhitektūru.
  • Sagatavota funkcionālo testu vide ar pilnu diagnostikas infrastruktūru.

6.1. aktivitātes rezultāti veido praktisku pamatu nākamajām aktivitātēm – sistēmas funkcionālajai validācijai, torpēdu palaišanas sistēmas integrācijai un USV korpusa izgatavošanai.

Pārskata periods: 01.04.2026.–30.06.2026.

7. starpposmā veikta torpēdu palaišanas sistēmas integrācijas izpēte, kā arī USV pretgaisa aizsardzības sistēmas izvēle un darbības simulācija.

Pārskata periodā īstenotas šādas aktivitātes:

  • 6.2. Torpēdu palaišanas sistēmas (TLS) integrācijas izpēte savienojumā ar USV vadības sistēmu.
  • 7. USV pretgaisa aizsardzības sistēmas izvēle un darbības simulācija savienojumā ar esošo vadības sistēmu.

Tehniski novērtētas piecas iespējamās torpēdu palaišanas sistēmas, analizējot to uzstādīšanas prasības, klāja atveres, elektroapgādes parametrus un integrācijas iespējas ar bezapkalpes kuģošanas līdzekļa vadības sistēmu. Paralēli veikti inženiertehniskie aprēķini un sagatavotas USV korpusa projektēšanas tehniskās specifikācijas, tostarp noteikti klāja caurvadu izmēri, aprēķināta stiprinājumu nestspēja, izvērtēti iekārtu uzstādīšanas leņķi un modelēta elektroapgādes jaudas bilance.

Sakaru saskarnes pārbaudītas iepriekš izveidotajā USV vadības sistēmas testēšanas stendā, izmantojot programmatūras emulāciju.

Īstenoti un pārbaudīti pieci galvenie integrācijas scenāriji:

1. Ethernet UDP/IP multiraides sakari.

2. RS422 seriālā sakaru kanāla darbība.

3. CAN kopnes datu plūsma.

4. Komandu ķēdes darbības simulācija.

5. Elektroapgādes sistēmas modelēšana.

Visi simulācijas scenāriji apstiprināja izvēlēto sakaru protokolu savietojamību ar izstrādāto USV vadības sistēmu.

Izvēloties pretgaisa aizsardzības sistēmu, izvērtēti vairāki tālvadāmu ieroču staciju (RCWS) varianti. Atlases kritēriji ietvēra savietojamību ar jūras platformām, masas un izmēru ierobežojumus, 24 V līdzstrāvas barošanu, stabilizācijas un pagriešanas iespējas, novērošanu dienā un naktī, aizsardzības spējas pret bezpilota lidaparātiem (CUAS), kā arī iespēju integrēt sistēmu esošajā USV vadības arhitektūrā.

Izvēlēta stabilizēta RCWS sistēma, definētas tās integrācijas prasības un iekļautas USV korpusa projektēšanas specifikācijās. USV vadības sistēmas stendā simulēti seši sakaru un vadības saskarņu darbības scenāriji un veikti programmatūras testi. Tie apstiprināja izvēlētās sistēmas integrācijas iespējas un kopējās arhitektūras darbspēju testēšanas vidē.

Sasniegtie rezultāti 6.2. aktivitātē “Torpēdu palaišanas sistēmas integrācija”:

1. Novērtētas piecas TLS iekārtas, analizējot to izvietojumu, klāja caurvadus, aizņemto laukumu un elektroapgādes prasības.

2. Veiktas sakaru saskarņu simulācijas piecos scenārijos, apstiprinot savietojamību ar USV vadības sistēmu.

3. Sagatavoti inženiertehniskie aprēķini un tehnisko specifikāciju kopums USV korpusa projektēšanai.

7. aktivitātē “USV pretgaisa aizsardzības sistēmas izvēle un simulācija” izvēlēta stabilizēta RCWS pretgaisa aizsardzības sistēma. Definētas un izvērtētas integrācijas prasības un iekļautas korpusa projektēšanas dokumentācijā. Sakaru saskarņu simulācijas un programmatūras testi apstiprināja sistēmas integrācijas iespējas un darbspēju testēšanas vidē.

Jauns bezapkalpes kuģošanas līdzeklis

Jauna produkta – bezpilota jūras drona – attīstība SIA VIC TEC

Projekta Nr.
1.2.1.1/3/25/A/009
Īstenošanas periods
2025. gada augusts–2026. gada decembris
Kopējās izmaksas
534 528,00 €
ES finansējums
254 834,76 €
Valsts budžeta finansējums
44 970,84 €
Finansējuma avots
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Nacionālais attīstības plāns 2027.

SIA “VIC TEC” no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 31. decembrim īsteno projektu Nr. 1.2.1.1/3/25/A/009 “Jauna produkta – bezpilota jūras drona – attīstība SIA VIC TEC”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” ietvaros.

Pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt bezapkalpes kuģošanas līdzekļa jeb jūras drona (USV) prototipu un veikt tā izmēģinājumus. Plānotais rezultāts ir daudzfunkcionāls prototips ar augstu manevrētspēju, iespēju pārvadāt papildu aprīkojumu, stabilu korpusu, lielu gaitas ātrumu un autonomas darbības iespējām.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 534 528,00 EUR, tostarp 254 834,76 EUR – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 44 970,84 EUR – valsts budžeta finansējums.

Eksporta atbalsts

Dalība eksporta atbalsta darbību plāna projektā

Projekta Nr.
9.3-1-L-2025/110
Līguma noslēgšanas datums
2025. gada 17. aprīlis
Finansējuma avots
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Nacionālais attīstības plāns 2027.

SIA “VIC TEC” 2025. gada 17. aprīlī noslēdza līgumu Nr. 9.3-1-L-2025/110 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par atbalstu eksporta veicināšanai. Atbalsts tiek sniegts pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros (EADP/2025/1443/LG/1). Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta mērķis ir palielināt eksporta apjomu, stiprinot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajos tirgos un veicinot ilgtspējīgu attīstību. SIA “VIC TEC” piedalījās Latvijas kopstendā izstādē DSEI UK 2025 un īstenoja tajā mārketinga aktivitātes.

Šis atbalsts ļauj SIA “VIC TEC” paplašināt starptautisko sadarbības partneru tīklu un stiprināt klātbūtni pasaules tirgū.

Bezpilota gaisa un jūras platforma

Inovatīva produkta izstrāde bezpilota gaisa un jūras novērošanas platformu jomā

Projekta Nr.
1.2.1.1/3/26/A/051
Kopējās izmaksas
1 284 774,40 €
ES finansējums
559 210,66 €
Valsts budžeta finansējums
98 684,23 €
Finansējuma avots
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Nacionālais attīstības plāns 2027.

SIA “VIC TEC” īsteno projektu Nr. 1.2.1.1/3/26/A/051 “Inovatīva produkta izstrāde bezpilota gaisa un jūras novērošanas platformu jomā”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” ietvaros.

Projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvu divējāda lietojuma bezpilota tehnoloģiju risinājumu – integrētu bezapkalpes ūdens platformu jeb laivu ar iebūvētu bezpilota lidaparātu vertikālās pacelšanās un nosēšanās sistēmu.

Risinājums paredzēts kā vienotas, modulāras sistēmas prototips, kas ļauj veikt bezpilota lidaparātu operācijas no kustīgas ūdens platformas, nodrošinot augstu stabilitāti, drošību un autonomiju gan civilajā, gan militārajā lietojumā.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 1 284 774,40 EUR, tostarp 559 210,66 EUR – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 98 684,23 EUR – valsts budžeta finansējums.

Atgriezties sākumlapā